arakomerciuli gamomcemloba saga jibis wignis seria 2

38
arakomerciuli gamomcemloba saga jibis wignis seria 2 media _ kultura _ sazogadoeba

Transcript of arakomerciuli gamomcemloba saga jibis wignis seria 2

arakomerciuli gamomcemloba saga

jibis wignis seria 2

media _ kultura _ sazogadoeba

valter beniamini, dabadebuli 1892 wels ber linSi _ filosofosi, literaturis kri­ti ko si da kulturis mkvlevari. misi cen­traluri naSromebia: »germanuli tragediis sawyisi« (1925), »xelovnebis nawarmoebi misi teqnikuri reprodu cirebadobis epoqaSi« (1935­36) da dausru le beli »naSromi pasaJe­bis Sesaxeb« (muSaobda 1927 wlidan). beniami­ni Ta nam Sromlobda marqsizmis ganaxlebaze mo mu Save frankfurtis »socialuri kvle­vis ins ti tutTan«; iyo Teodor v. adornos, bertolt brextisa da gerSom Solemis me­gobari, Targmna marsel prusti. 1933 wels na ci onal­socialistebis mier Zalauflebis xelSi Cagdebam ebrauli warmoSobis beniami­ni aiZula germaniidan gaqceuliyo. 1940 wlis 26 seqtembers espaneT­safrangeTis sazRv ris gadakve Tis mcdelobisas nacistebTan tyved Ca vard nis SiSiT TviTmkvlelobiT daasrula sico cxle.

xelovnebis nawarmoebi misi teqnikuri

reproducirebadobis epoqaSi

istoriis cnebis Sesaxeb

valter beniamini

Tbilisi, 2013

teqstebis saTaurebi dedanSi:Das Kunstwerk im Zeitalter seiner technischen Reproduzierbarkeit; Über den Begriff der Geschichteteqstebi ibeWdeba Semdegi gamocemis mixedviT:Walter Benjamin, Gesammelte Schriften. Unter Mitwirkung von Theodor W. Adorno und Gershom Scholem herausgegeben von Rolf Tiedemann und Hermann Schweppenhäuser, Band I.3

© Suhrkamp Verlag Frankfurt am Main 1974

Mit freundlicher Genehmigung des Suhrkamp Verlages und der Hamburger Stiftung zur Förderung von Wissenschaft und Kultur, der Inhaberin der Urheberrechte Walter Benjamins _ gamom cem­loba zurkampis da hamburgis mecnierebisa da kul­turis xelSewyobis fondis, valter beniaminis saav­toro uflebaTa mflobelis, Tavaziani nebarTviT

Targmani germanulidan: devi dumbaZeredaqtorebi: rusudan asaTiani Tengiz iremaZegamomcemlebi: devi dumbaZe soso dumbaZe

meoTxe, gafarToebuli da ganaxlebuli gamocema, 2013

ISBN 978-99940-68-58-6yvela ufleba daculia

© arakomerciuli gamomcemloba saga 2013www.sa-ga.org

sarCevi

mTargmnelis winasityvaoba . . . . . . . . . . . . . . . . 7

xelovnebis nawarmoebi misi teqnikuri reproducirebadobis epoqaSi. . . . . . . . . 15

istoriis cnebis Sesaxeb . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 87

qristof hese: valter beniamini da frankfurtis skola . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 111

7

mTargmnelis winasityvaoba

beniaminis simarTle „istoriis cnebis Sesa­xeb“ TezisebSi isaa, rom Cven yvelas gvmarTebs _ gvmarTebs warsuli Taobebisa, yvela tanju­lis da daCagrulis. sanam arsebobs erTi ube­duri adamiani mainc da iseTi sazogado mdgo­mareoba, romelic autaneli iyo warsul Tao­baTaTvis da aseTad rCeba dResac, nebis mieri Serigeba am viTarebasTan im saukeTesos Ra­lats niSnavs, romelsac TiToeuli Cvengani yovelTvis SeigrZnobs, gandevnilis saxi Tac ki, sakuTar TavSi. istoriis angelozs prog­resis qarbuqi miaqanebs, wers beniamini, Cven xelT aris misi katastrofuli frenis SeCere­ba. uZraoba sicocxlis ki ar iqneboda, Tuki mas mivaRwevdiT, aramed adamianuri istoriis dasawyisi. kacobrioba ar darCeboda TviTga­darCenis brma wrebrunvaSi CaTreuli, aramed bunebasTan mimsgavsebiT bunebaze batonobas gadalaxavda. beniaminis Tanaxmad, materia­lizmis safuZveli teqnologiuri prog resis rwmena ar aris, romelsac dRes liberal­

8

libertarianelebis optimistur raciona­lizmSi vxvdebiT. istoriuli materializmi eyrdnoba imas, rom istoriuli gamocdileba, warsuli katastrofebis Sedegad awmyo dro­Si daleqili, yovelTvis gvaZlevs imis Secno­bis SesaZleblobasac, rom yvelaferi SeiZle­boda sxvagvaradac yofiliyo da sazogado bedniereba miRwevadia. yvelaferi, rasac aqvs adgili, ar aris yvelaferi, yovelTvis arsebobs meti, vidre arsebuli. es is inver­siuli Teologiuri momentia, romelic, ro­gorc amaze miuTiTebs qristof hesec Tavis bolosityvaobaSi winamdebare gamocemaSi, materializmSi sekularizebuli saxiT Sedis. dogmaturad, da maSasadame, rogorc gaSeSe­buli rwmena imisa, rom xsna SesaZlebelia sas­waulis saxiT, is mocemulia Tavad religiaSi. Tuki qriste ewama imqveyniuri samoTxisaTvis, amqveyniuri gaufasurebulia. xsnis misaRwe­vad sakmarisia Sinagani Teozisi, maSasadame, arsebul sazogadoebriv viTarebaze morgeba. swored radgan garantia xsnis ar arsebobs, kacobriobaa valdebuli Seqmnas urTierTo­bebi, sadac sayovelTao bednierebis piro­bebi miRweuli iqneba _ yvelaferi mzad iqneba imisaTvis, rom, rogorc naTqvamia erT­erT iudaistur gadmocemaSi, mesia movides, rac,

9

amave dros, mis mosvlas, ase vTqvaT, zedmet­sac gaxdis. adornosa da horkhaimeris wamo­wyebiT Camoyalibebul kritikul TeoriaSi, iudaisturi Teologiis es utopiuri momenti beniaminis „istoriis cnebis Sesaxeb“ Tezise­bidan sekularizebuli saxiT gvxvdeba, da es niSnavs, RmerTisa da nugeSis gareSe.1

miT ufro moulodnelia, rom beniamini meore teqstSi, romelsac aq aseve ganaxle­buli Targmanis saxiT vawvdiT mkiTxvels _ „xelovnebis nawarmoebi misi teqnikuri reproducirebadobis epoqaSi“ _ swored iseT teqnologiur ganviTarebebze dayrd­nobiT varaudobs sazogadoebis komunis­turi gardaqmnis SesaZleblobas, rogorc kinos Camoyalibeba masobriv mediumad. mis mier aRwerili Zvrebi xelovnebasa da mTli­anad sazogadoebaSi, rasac igi Tavs uyris auris cnebaSi da nawarmoebebis teqnikuri reproduqciis Sedegad mis dakargvas aana­lizebs, dRes gacilebiT ufro aSkaraa. xe­lovnebis nawarmoebs istoriulad misi teqni­kuri kvlavwarmoebis saSualebebiT gauqra avTenturoba, wers beniamini. samagierod, man moipova recefciis axali forma. is gaxda

1 ix. amis Sesaxeb Dirk Braunstein, Adornos Kritik der politischen Ökonomie, Bielefeld 2012, Kapitel 13: “Etwas fehlt”, gv. 343-380.10

10

xelmisawvdomi masobrivi mayureblisaTvis, amave dros, man SeiZina dokumenturi xasi­aTic. kinos sinamdvilis materialuri aR­weris ufro didi SesaZlebloba aqvs, vidre hqonda nebismier xeliT damzadebul da gam­ravlebul xelovnebis nimuSs. sinamdvileSi qirurgiviT SeWra nivTis misi sarCulisagan gamoTavisuflebas udris. is sxva araferia, Tu ara pozitivisturi mecnierebis survilis ekvivalenti xelovnebis sferoSi, dawvrile­biTi analiziT fenomeni daSalos da misi sul ufro daxvewili kvantificirebuli Semec­nebiT igi ukeT moixelTos. am procesis gan­manaTleblobis dialeqtikaSi CarTulobas beniamini yuradRebas ar aqcevs, rasac mas sayvedurobda adornoc. Tanamedrove bur­Juaziuli TviTi, rogorc nivTebis batoni, teqnologiuri saSualebebis daxvewiT Tavs aRwevs bunebaze damokidebulebas. es iZle va TviTcnobierebis Camoyalibebis SesaZleb­lobas, romliTac subieqti upirispirdeba obieqts, rogorc misi moqmedebis sagans. is iqceva Sromis produqtad. magram, amave dros, radgan subieqti bunebas Sordeba, is gandev­nis bunebas sakuTar TavSi da mis reglamen­tirebas axdens, raTa daimorCilos is. amitom subieqti Tavad iseve qvavdeba universalur

11

abstraqtul erTeulad, rogorc obieqti kargavs sakuTar gansxvavebulobas. araigi­veobrivi daiyvaneba universalur cnebaTa qveS subsumirebul identur sagnebze da nive­lirdeba. kerZo eqvemdebareba universaluri Semecnebis da, maSasadame, warmoebis wesebs, romlebic saqonlis formas efuZnebian. gan­manaTlebloba ase gadadis Tavad miTosSi. gaqvavebuli saxiT damorCilebuli buneba, romelTanac aRar xdeba mimezisiT damsgavse­ba, misi sazogadoebrivi mmarTvelobis saxiT, adamianebs Tavad upirispirdeba rogorc me­ore buneba. is iseve ucxoa kerZos Tvis, ro­gorc buneba iyo ucxo winaistoriuli ada­mianisaTvis, bunebrivi Zalebi SeuRwevad mi­Tiur demonebad rom evlineboda.2

TavisTavad kino, ramdenadac kulturis industria yvela sxva industriis ubralod gagrZelebaa, am tendencias Tavs ver aRwevs. rogorc socialuri instituti, is Tavi­sufali drois mTlianobaSi TviTgadarCenis mizniT organizebas emsaxureba, Tavisufali dro ki warmoebis funqcia xdeba. xelovne­

2 ix. Teodor v. adorno, maqs horkhaimeri, „ganmanaT­leblobis dialeqtika. filosofiuri fragmentebi“, „odisevsi, anu miTosi da ganmanaTlebloba“, Tbilisi, saga 2012, gv. 75­122.

12

baSi, Tuki is am process Sordeba, es SesaZ­lebeli aRmoCndeba mxolod im „auris“ av­tonomiuri formirebiT, romelsac adorno ufro zustad xelovnebis enigmaturobis safuZvlad axasiaTebs. xelovnebis nawarmoe­bi swydeba empiriuli samyaros wesebs, kom­poziciuri da stilisturi xerxebiT sazoga­doebrivi masalis gaformebis Sedegad. misi saidumloeba mdgomareobs swored imaSi, rom masSi gaielvebs saukeTesos xati; asuldgmu­lebs sazogadoebis namdvilad gardaqmnis survils, miuxedavad imisa, rom nebismieri nawarmoebi rCeba moCvenebad da, amave dros, tyuilad, radgan warmoadgens arsebul sa­zogadoebas ukve iseTad, TiTqos is daxs­nili iyos da masSi bedniereba ukve realize­badi. xelovnebis nawarmoebis teqnologiur mxareze misi enigmaturoba damokidebuli ar aris, arc kinos, arc cifruli teqnolo­giebiT gamravlebuli dRevandeli masobrivi reproducirebadobis SemTxvevaSi. sxva sa­kiTxia, rom informaciis menejmentsa da or­ganizebaze dayvanili digitaluri warmoeba, swored misi demokratiulobis gamo, CarTu­lia gviandeli kapitalisturi sazogadoe­bis kvlavwarmoebaze morgebis yoveldRiur procesSi. es adaptacia arc mediumis raime

13

Sinagani logikiTaa gamowveuli, radgan go­nebrioba, romelic dRes ugunurebaa, ara teq nikas, aramed im adamianur urTierTobebs axasiaTebs, romlebSic is moqceulia. is arc bunebrivad mimdinare ucvleli istoriuli evoluciis procesia. es beniaminis mier revo­luciis, rogorc „istoriis Tavisufali cis qveS“ vefxvis naxtomad gansazRvrebaSic Cans (XIV Tezisi). gawbilebuli unda iyos is molo­dini, romelsac igi werilSi „xelovnebis nawarmoebis“ Sesaxeb optimisturad gamoTq­vams, rom esTetikis politizacia masobri­vi mediis saSualebiT _ maSin kinosi, dRes yvelasi erTad _ da, amdenad, xelovnebis day­vana politikur programaze politikis es­Tetizacias upirispirdeba. piriqiT, rogorc istoria auSvicis Semdeg gviCvenebs, esTeti­kis politizacia politikis esTetizaciis meore mxare aRmoCndeba, roca xelovnebis nawarmoebi sakuTar avtonomiurobaze, rarig meryevic ar unda iyos is, uars ambobs da imave sazogadoebrivi wesrigis mareproducire­beli politikis samsaxurSi dgeba, romelic kapitalizmis gadalaxvas kapitalizmis Zireuli principis _ saqonlis da, maSasa­dame, Sromis _ SenarCunebis pirobebSi mog­vaCvenebs.

14

beniamini miuTiTebs im kavSirze, rom xe­lovnebis nawarmoebi sazogadoebrivi urTi­erTobebis, maSasadame, istoriuli drois gamrRvevi gamoxatuleba unda iyos, Tuki is unda Seicavdes WeSmaritebas kacobrio­bis danaSaulis konteqstSi CaxlarTulobis Sesaxeb. es miTiTeba beniaminis ganazrebas _ ufro metad „istoriis cnebis Sesaxeb“ Tezi­sebidan, vidre werilSi xelovnebis nawar­moebze Sesaxeb _ kritikuli TeoriisaTvis sa xel mZRvanelo wvdomad aqcevs. am orive nawarmoebis winamdebare Targmani ki, rogorc nebismieri, Tavisi drois pirmSoa; amitom ga­naxlebuli arsebuli viTarebis sxvagvar cne­bas eyrdnoba da imis imedsac itovebs, rom WeSmaritTanac ufro axloa.

devi dumbaZeianvari 2013

xelovnebis nawarmoebi misi teqnikuri

reproducirebadobis epoqaSi

17

„is periodi, roca mSvenierebis xelov nebebs safuZveli Caeyara da maTi gansxvavebuli ti­pebi warmoiSva, Zireulad gansxvavdeboda Cveni epoqisagan. maSin adamianebi gacilebiT uf ro na k ­lebad ganagebdnen nivTebsac da urTierTo­bebsac. Cvenma saSualebebma ki gasaocari gan ­ viTareba ganvlo, rogorc morgebis unaris, ise si zus tis TvalsazrisiT. uaxloes mo­mavalSi es yovelive antikuri mSvenierebis industri is umni Sv ne lovanes gardaqmnebs gvi qadis. nebismier xelovnebas gaaCnia fizi­kuri mxare, romelsac axla uwindeliviT ukve verc ganvixilavT, veRarc moveqceviT. Tanamedrove mec nierebisa da praqtikis zegav­lenebs es fizikuri aspeqti gverds veRar auv­ lis. ukve oci we lia, rac materiac, droc da sivrcec, aRar hgavs imas, rac isini iyvnen uwin. mzad unda viyoT imisaTvis, rom ase Ti didi ga­naxlebani xelovnebebis mTels teqnikas gar­daqmnian, amiT Tavad gamogonebebzec moaxde­nen zegavlenas, dabolos, SesaZloa, iqamdec ki migvi yva non, rom TviT xelovnebis cnebac jados nuri saxiT gardaqmnan.“

pol valeri, werilebi xelovnebaze1

winasityvaoba

roca marqsma warmoebis kapitalisturi we­sis analizi wamoiwyo, is ganviTarebis saw yis stadiaSi imyofeboda. es wamowyeba marqsma im­

1 Paul Valéry: Pièces sur l’art, Paris, p. 103/104 („La conquête de l’ubiquité“).

18

gvarad Camoayaliba, rom analizma winaswar­met yve luri Rirebuleba moipova. marqsi kapita lis turi warmoebis Zireul urTier­To bebs swvda da isini imgvarad warmoadgi­na, rom amis Sedegad miviReT isic, Tu ras SeiZleba movelodeT kidev kapi talizmisagan momavalSi. aRmoCnda, rom kapitalizmisagan mxolod proletarebis sul ufro da ufro gamwvavebul eqsploatacias ki ara, aramed, sabolo od, iseTi pirobebis warmoSobasac SeiZleba move lo deT, Tavad misi moxsnis SesaZloblobas rom warmoSoben.

zednaSenis gadatrialebas _ ga ci lebiT ufro neli tempiT mimdinares, vidre bazisi­sas _ naxevar saukuneze meti dasWirda, raTa warmoebis pirobebis gardaqmnis Sedegebi kulturis yvela sferoSi saaSkaraoze ga­moetana. mxolod dRes SegviZlia imis war­modgena, Tu rogor gan xorcielda es pro­cesi. aseT gadmocemas aseve unda movTxo­voT winaswarmetyvelu ri Zala, am moTxov­nis dakmayo filebas ki ara prole tariatis xelovnebis Sesaxeb Tezisebis meSveobiT SevZlebT _ Seexeba isini proletariatis mier Zalauflebis mopovebis Semdgom period s Tu, miT umetes, klasebisagan gaTavisuf lebul sazogadoe bas _ aramed, mxolod im tenden­

19

ciebze gamoTqmuli Tezisebis safuZvelze, romlebiTac xelovneba warmoebis Tana med­rove pirobebSi viTardeba. war moebis piro­bebis dialeqtika ekonomikaze ara naklebad zednaSenSic mJRavndeba. amis gamoa swored, rom mcdari iq neboda aseTi Tezisebis sabr­Zo lo daniSnulebis ugulebelyofa. isini mTel rig tradiciul cnebas ukuagdeben, iqneba es SemoqmedebiToba Tu genialuro­ba, maradiuli Rirebuleba Tu saidumloeba, ro mel Ta gaukon trolebeli _ dResdReo­biT ki rTulad gakontrolebadi _ gamoye­neba faq tobrivi ma salis faSisturi mizniT damuSa ve bas iZleva. Semdgomi msjelobebiT xelovnebis TeoriaSi Semotanili axali cne­bebi ufro Cve ulTagan imiT gansxvavdebian, rom isini faSizmis miznebisaTvis absolutu­rad gamousadegia. pi ri qiT, isini xelovne­bis politikaSi revoluciuri moTxovnebis Camosayalibeblad SeiZleba gamoviyenoT.

I

xelovnebis nawarmoebi principulad yo­velTvis rep roducirebadi iyo. adamia­nebs yo velTvis SeeZloT miebaZaT sakuTari SemoqmedebisaT vis da aseT reproduqciebs

81

bolosityvaoba

Tanamedrove adamianebis mzardi proleta­rizacia da masebis mzardi formireba erTi da imave procesis ori mxarea. faSizmi cdi­lobs axlad warmoSobili proletarizebuli masebis organizebas. am dros is xeluxleb­lad tovebs sakuTrebis im urTierTobebs, romelTa moSorebiskenac masebi miiltvian. faSizmi sakiTxis gadawyvetas imaSi xedavs, rom masebs misces TviTgamoxatvis _ da aramc da aramc sakuTari uflebebis realizaciis _ saSualeba37. masebs aqvT ufleba, Secvalon

37 aq mniSvnelovania erTi teqnikuri garemoeba, gansa kuT­rebiT yovelkvireul axal ambebze aqcentiT, romlis propa gandistuli funqciac aSkaraa. masobriv repro­duqcias gansakuTrebuli saxiT Seesabameba masebis reproduq cia. did sazeimo msvlelobebSi, uzarmazar TavyrilobebSi, masobriv sportul RonisZiebebsa da omSi, romlebic dRes uklebliv eqvemdebarebian apara­tiT gadaRe bas, masa sakuTari Tavis anabeWds uqcers. es procesi, romlis masStabebis xazgasmac zedmetia, uSualod dakavSi rebu lia reproduqciis, anu gadaRebis teqnikis ganviTa rebasTan. sazogadod, masobrivi moZ­raobebi aparaturisaTvis ufro xelmisawvdomia, vidre adamianis mzerisTvis. aseul aTasTa kadrebis dafiqsi­rebisaTvis saukeTeso perspeqtiva, egreT wodebuli, mfrinavi perspeqtivaa. is adamianis TvalisTvisac iseve xelmisawvdomi SeiZleba iyos, rogorc aparaturisTvis; magram im xatebis ga di deba, romel sac am perspeqtividan Tvalis meSveobiT vRebulobT, SeuZlebelia maSin, ro­desac kameriT gadaRebuli kadri SeiZleba gavadidoT. maSasadame, masobrivi moZraobebi da, Sesabamisad, omic

82

sakuTrebis urTierTobebi; faSizmi ki cdi­lobs, maT ga moxatvis saSualeba misces da, amave dros, es urTierTobebi SeinarCunos. Sesabamisad, faSizmi Tanmimdevrulad mi dis politikuri cxovrebis esTetizaciasTan. mase bze gaZalianebas, romelTac is fiure­ris kultis winaSe qedis moxras aZalebs, aparaturaze gaZalianeba Seesabameba; faSiz­mi mas sa kulto Rirebulebebis SemqnisaTvis iyenebs.

xelovnebis esTetizaciis yovelgvari mcde loba erT momentSi aRwevs kulminacias. es aris omi. omi da mxolod omi iZ leva imis saSualebas, rom farTo masobriv moZrao­bebs tradiciuli sakuT rebis ur Ti erTobebis SenarCunebis pi robebSi mizani dausaxos. ase SeiZleba CamovayaliboT es sag nobrivi viTa­reba politikis poziciidan. teq nikis pozi­ciidan ki is Semdegnairad formulirdeba: mxolod omi iZleva yvela Tanamedrove teqni­kuri saSualebis sakuTrebis urTierTobaTa SenarCunebis pirobebSi mobilizebis saSu­alebas. TavisTavad cxadia, rom faSizmSi omis apoTeozi am argumentebs ar iyenebs. miuxeda­vad amisa, sagulisxmoa maT Tvali SevavloT.

adamianis qcevis is formaa, teqnikur aparaturas gansa­kuTrebiT rom Seesabameba.

83

marine tis manifestSi eTiopiis kolonialuri omis Sesaxeb vkiTxulobT: „ocdaSvidi welia, rac Cven, futuristebi, gamovdivarT imis wi­naaRmdeg, rom oms antiesTetikuris saxe li daerqvas … Sesabamisad, Cven vadgenT: … omi mSvenieria, radgan igi gazis niRbebis, saza­reli mega fonebis, cecxlismfrqvevelebis da patara tankebis meSveobiT adamianis mier damorCilebul teqnikaze batonobas afuZ­nebs. omi mSvenieria, radgan igi adamianis sxeulis saocnebo metalizacias amefebs. omi mSvenieria, radgan igi ayvavebul mde­los mitra liozebis cecxlovani orqideebiT amSve nebs. omi mSvenieria, radgan igi cecxlis srolas, kanonadebs, pauzebs qvemexebis sa­lutebs Soris, surnelebsa da gaxrwnis sunebs erT simfoniad aerTianebs. omi mSvenieria, radgan igi axal arqiteqturas qmnis _ msxvi­li tankebis, TviT mfrinavebis geo metriuli figurebis, da m wvari soflebis kvamlis spi­ralebis da a.S. … futurizmis poetno da xe­lovanno, … gaixseneT omis esTetikis es prin­cipebi! dae, maT gaanaTon Tqveni brZola axa­li poeziisaTvis da axali plastikisaTvis!“38

am manifestis upiratesoba misi sicxadea. sakiTxis amgvari dasma imsaxurebs imas, rom dialeqtikosma igi gadaiRos. dRevandeli

38 cit. La Stampa Torino.

84

omis esTetika dialeqtikoss Semdegi saxiT warmoudgeba: maSin, roca mwarmoebluri Zalebis bunebriv gamoyenebas sa kuTrebis wesrigi xergavs, teqnikuri brZa nebebis, tempebis, Zalis wyaroTa zrda ara bunebriv gamoyenebas eZebs. amas is omSi poulobs. omi Tavisi ganadgurebebiT amtkicebs, rom sazo­gadoeba ar iyo momwifebuli imisaTvis, rom teq nika sakuTar iaraRad eqcia, xolo teq nika ar iyo sakmarisad ganviTarebuli imisaTvis, raTa sazogadoebis elementaruli Zalebi da­eZlia. imperialisturi omi Tavisi Semzaravi nakvTebiT gansazRvravs im winaaRmdegobas, romelic arsebobs udidesad gamravlebul sawarmoo saSualebebsa da warmoebis pro­cesSi maT arasakmaris gamoyenebas Soris (sxva sityvebiT: umuSevroba da realiza­ciis bazrebis nakleboba). imperialisturi omi teqnikis janyia. teqnika „adamianuri ma­saliT“ ikmayofilebs im moTxovnilebebs, romlisTvisac sazogadoebam mas bunebrivi masala CamoarTva. mdinareebis kalapotebSi moqcevis nacvlad, teqnika adamianebis nakads mimarTavs sangrebis sawolisaken, aeroplane­bidan xorblis gafantvis nacvlad, igi cecx­lovan bombebs fantavs qalaqebis Tavze, gazis omis saxiT ki is auris axleburi ganadgurebis saSualebas poulobs.

85

„Fiat ars _ pereat mundus“ [vqmnaT xelovneba _ gind daiqces qveyana] ambobs faSizmi da teq nikiT Secvlili grZnobadi aRqmis mxat­vrul dakmayofilebas, rogorc amas marineti aRia rebs, omisagan moelis. aseTia, rogorc Cans, l’art pour l’art­is srulqmna. kacobrioba, odesRac homerosTan olimpiuri RmerTebis Wvretis obieqti, axla aseTad sakuTari Ta vi­saTvis iqca. misma TviTgaucxoebam iseT do ­ nes miaRwia, rom sakuTar ganadgurebas is umaRlesi rangis esTetikur tkbobad ganic­dis. aseTi viTareba gvaqvs politikis es­Tetizaciis SemTxvevaSi, rasac faSizmi mimar­Tavs. komunizmi mas xelovnebis politizaci­iT pasuxobs.

istoriis cnebis Sesaxeb

89

I

cnobilia erTi avtomati, romelic ise iyo mo wyobili, rom Wadrakis TamaSisas mowi na­aRmdegis nebismier svlas, sabolood, yvela partiis mogebiT pasuxobda. farTo magidaze gaSlili iyo dafa. masTan ijda Turqul samo­selSi gamowyobili Tojina da Cilims eweoda. sarkeTa sistemiT iqmneboda iluzia, TiTqos magida yovelmxriv gamWvirvale iyo, sinam­dvileSi ki SigniT kuziani liliputi ij da. igi Wadraks ostaturad TamaSobda da Tojinas TokebiT marTavda. SegviZlia warmovidginoT am aparaturis analogi filo sofiaSi. moge­biT yovelTvis moigebs Tojina, romelsac `istoriuli materializmi~ ewodeba. misTvis araviTar sirTules ar warmo adgens, nebis­miers gaumklavdes, Tuki mosamsaxured dai­yenebs Teologias, romelic dRes isedac ase patara da uSnoa da Tavis gamoCena ekrZaleba.

I I

„adamianuri sulis erT­erTi gasaocari Tavi­se bureba“, lotces Tanaxmad, „… mTel mis Tav moy vareobasTan erTad, es aris nebismieri awmyos momavlis mimarT uSurveloba“. am ref­

97

ba Semec nebis sa wyisTan _ da Tu maincdamainc, mxolod im Semecnebisa, rom warmodgena is­toriis Sesaxeb, romlis wiaRSic es gaoceba warmoiSveba, usa fuZvloa.

IX

frTa gaiSleba, mzada var me dabruneba minda magram romc davrCe drod cocxladbedniereba vin qmnas?

gerSom Solemi, angelusis salami

arsebobs klees erTi naxati, romelsac ange­lus novusi hqvia. angelozi, romelsac is asaxavs, ise gamoiyureba, TiTqos wami­wamze daSordeba raRacas, rasac igi misCerebia. misi Tvalebi gaxelilia, piri gaRebuli, frTe bi gaSlili. ase istoriis angelozi unda gamoiyu rebodes. saxe mas warsulisa­ken miutrialebia. iq, sadac Cven movlenebis Tanmimdevroba warmogvidgeba, igi daus­rulebel katastrofas xedavs, nangrevebs nangrevebze rom axvavebs da mas fexebTan uyris. igi lamobs SeCerebas, mkvdrebis gamoR­viZebasa da damsxvreulis gamTelebas, magram

98

samoTxi dan uberavs qarbuqi, is mas frTebs uxlarTavs _ imdenad Zlieri qarbuqi, rom an­gelozi frTebs veRar kecavs. es dauZ leveli qarbuqi mas momavlisaken miaqa nebs, romelsac angelozi zurgs aqcevs, nang revebis xrova ki mis Tvalwin am dros camde aRwevs. is, rasac Cven progress vuwodebT, es qarbuqia.

X

is Sinaarsebi, romlebze meditirebasac samonastro wesi monazvnebisagan iTxovda, miznad maTi samyarosa da samyaroseuli gar­jisagan Camo Sorebas isaxavda. aq warmodge­nili msjeloba msgav sma gansazRvrebam war ­ moSva. im dros, roca is politikosebi, vinc faSizmis mowinaaRmdegeTa imedad rCe ­ bodnen, miwasTan arian gasworebulni, Tavis damarcxebas ki sa kuTari saqmis Rala­tiTac adastureben, es msjeloba cdilobs msoflios poli tikuri pirmSo am poli­tikosebis mier gaSlili badeebidan daix­snas. ganxilva eyr dnoba ganazrebas, rom am politikosTa jiuti rwme na progresisa, maTi ndoba ‚masebis bazisis‘, dabolos, maTi

142

ilustracia: paul klee; Paul Klee (Swiss, 1879-1940) Angelus Novus, 1920, 32 India ink, col-or chalks and brown wash on paper, 31,8 x 24,2 cm, Gift of Fania and Gershom Scholem, John and Paul Herring, Jo Carole and Ronald Lauder Collection, The Israel Museum, Jerusalem; Photograph © Collection The Israel Museum/ by David Harris © VG BILD-KUNST, Bonn 2007

madlobas vuxdiT israelis muze ums (ierusalimi) da VG Bild-Kunst-s (boni) uflebebisTvis. Mit freundlicher Genehmigung des Israel Museum (Jerusalem) und VG BILD-KUNST (Bonn).

graviura garekanze: albrext diureri; А. Сте панов. Мастер Альбрехт, изд. <Искусство>, Ленин-градское отд. 1991.

maqs horkhaimeri da Teodor v. adorno _ ganmanaTleblobis dialeqtika. filosofi-uri fragmentebi

„ganmanaTleblobis dialeqtika“ (1944/47­1969) „frank furtis skolis“ kritikuli Teoriis yve­laze didi gavlenis mqone naSromia. wignSi mocemu­lia Tanamedrove sazogadoebis Zireuli kritika. civilizaciis ganviTarebis fundamenturi anal­izis safuZvelze gamokvleulia miTosidan gan­manaTleblobis warmoSoba da ganmanaTleblobis miTosiskenve Semobruneba. naSromi warmoadgens Tanamedrove subieqtis, misi „TviTis“, formirebis filosofiur Tavdapirvel istorias da ganixilavs zneobriobisa da uzneobis Tanxvedras Taname­drove sazogadoebaSi. am wignSi ganxilulia kul­turis industriis meSveobiT ada mianTa masobrivi

mot yuebis meqanizmebi. aseve, gaanalizebulia ganmanaTleblobis saz­Rvrebi, romlebsac, na­cionalsocializmSi gan xorcielebuli ka­tas trofis Sedegad, an tisemitizmis ele­mentebi warmoadgenen.

pirvel qarTul Targ­mans Tan axlavs devi dumbaZis narkvevi imis axsnis mcdelobiT, Tu ratom rCeba „ganmanaT­leblobis dialeqtika“ dResac aqtualuri.

hans beleri _ kinomontaJis aspeqtebi

dasavleTSi farTod gavrcelebuli, Sesavali xasiaTis mqone kinosamontaJo saxelmZRvanelo teqsti, sadac gaanalizebulia aq tua luri samo n ­ taJo modelebi, cnebebi da reJisorTa spe ci­fikuri stilebi: eizenSteini, bunueli, hiC ko­ki, godari, tarkovski, kubriki, jarmuSi da sxva.

gamocemas axlavs kino­samonta Jo cn e be bis gan ­ ma r te bi Ti le q si koni; ka dris sidideTa ma C ve ­ nebeli da 180 gra dusis principis amsaxveli sqe ­ mebi.

fsiqiatriasTan gamocdilebis mqone pirTa ger-manuli asociacia _ rCevebi da xerxebi _ rogor vmarToT »SeSlil-oba«?

»megzuri« gankuTvnilia fsiqiatriasTan ga mo­c dilebis mqone adamianebisa da maTi axloblebi­saTvis, romlebic krizisis dros da mis Semdeg mxar Si udganan am pirovnebebs. aq mocemuli rCev­ebi saSualebas gvaZlevs individualurad da Sin­aurulad movekidoT am mdgomareobas; gvexmareba, SeZlebisda gva ra d fsiqotropuli wamlebis gareSe,

organiz misadmi zianis miyenebis gve r dis av ­ liT, movle ne bis ma r ­ Tvasa da myu d ro ebisa da stabilu robis mo­povebaSi.

teqsts axlavs fsi­qiatr Temur ioseba­Zis bolosityva oba da damxmare or ga ni za­ciaTa sa kon ta qto in ­ for macia.

rezo kveselava _ mogonebebi qarTvel kine matografistebze

qarTveli kinodramaturgis rezo kveselavas samemuaro werilebis krebulSi »mogonebebi qa­rTvel kinematografistebze« avtori ixsenebs: Tengiz abulaZes, akaki baqraZes, suliko JRents, mixeil kveselavas, mixeil kobaxiZes, kote miqaber­iZes, aleqsandre rexviaSvils, sergo farajanovs, oTar ioselians, dore xinTibiZesa da sxvebs.

gamocemaSi warmod­genelia qarTvel ki­ne matografistTa uni kaluri foto­ebi avtoris pira di arqividan da ki no­ studia »qarTu li fi ­ l mis« orasa mde Ta­na mSromlis mokle biogra fiuli mo na­cemebi.

calke gamocemis saxiT pirvelad ibeWdeba Tanamed­rove qarTveli mwerlis, aka morCilaZis, eseisturi teqstebi: »kagdata in jorjia« (2008) da »piradi enciklopedia« (2007).

aka morCilaZe _ kagdata in jorjia

sagas wignis qurdi _ qurdi ar ariso!